Nereti ir dzirdēts arguments, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami attīstīta un nemācēs izmantot dažādus e-rīkus. Bieži vien investīcijas e-pakalpojumos tiek atliktas, jo tos uztver kā “greznuma lietu”, ko izmanto tikai neliela daļa sabiedrības un absolūti lielākā sabiedrības daļa nav gatavi e-pakalpojumus izmantot digitālā veidā.
Tomēr mūsu pieredze rāda, ka aizvadīto 10 gadu laikā dažādu e-rīku apguves jomā esam pieredzējuši lielu progresu un pašlaik ar datoru, īpaši ar mobilo telefonu, pazīstami ir vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju. Lielu uzrāvienu digitālo prasmju izmantošana pieredzēja pandēmijas laikā, kad daudzi jaunas lietas bija spiesti apgūt piespiedu kārtā.
Iegūtās prasmes nav aizmirstas, un cilvēki ir gatavi tās likt lietā, ja vien piedāvātie e-pakalpojumi būs ērtāk lietojami, ātrāki vai ietaupīs cilvēkiem līdzekļus, kas citādi tiem būtu jātērē, lai dotos saņemt valsts vai pašvaldību pakalpojumu tradicionālā veidā.
Katrs ceturtais e-pakalpojumus izmanto regulāri
Lai labāk izprastu Latvijas sabiedrības gatavību izmantot dažāda veida valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, sadarbībā ar pētījumu firmu “Norstat” veicām Latvijas iedzīvotāju aptauju. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem. Arī aptaujas dati apliecināja, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi dažādu e-pakalpojumu izmantošanai, jo tikai 7% no aptaujātajiem atzina, ka pēdējā gada laikā nav izmantojuši nekādus valsts vai pašvaldību e-pakalpojumus. 23% jeb gandrīz katrs ceturtais atzina, ka e-pakalpojumus izmanto regulāri, bet vēl 38% atzina, ka lieto tos dažas reizes gadā.
Raksts turpinās pēc reklāmas.
Pētījums pierādīja interesantu faktu – aktīvākie e-pakalpojumu lietotāji ir tieši iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem – šajā vecuma grupā regulāri e-pakalpojumus lieto 25%, bet dažas reizes gadā tos izmanto vēl 44%. Ar šo pētījumu tiek kliedēts mīts, ka e-pakalpojumus izmanto tikai gados jauni cilvēki, kuri jau no bērnudārza ir iemācījušies apieties ar datoriem un viedierīcēm. Dati rāda, ka e-pakalpojumus galvenokārt lieto tad, ja ir nepieciešams ko nokārtot, un jauniešiem bieži vien ir mazāk darīšanu ar valsts vai pašvaldības iestādēm, līdz ar to e-pakalpojumus tie izmanto retāk.
E-pakalpojumi populārākie Pierīgā
Vēl viena interesanta tendence – e-pakalpojumus aktīvi izmanto arī gados vecāki iedzīvotāji, jo tikai 11% no iedzīvotājiem vecumā virs 55 gadiem atzina, ka valsts un pašvaldību e-pakalpojumus tie vispār neizmanto. Tas rāda, ka Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm ir milzīgs potenciāls veidot tādus e-pakalpojumus, ko var izmantot arī gados vecie cilvēki.
Raugoties uz reģionālajām atšķirībām – nākas secināt, ka čaklākie e-pakalpojumu izmantotāji dzīvo Pierīgā. Viens no skaidrojumiem ir tas, ka šajās pašvaldībās dzīvo liels skaits jaunu, ekonomiski aktīvu cilvēku, kuri pieraduši izmantot modernās tehnoloģijas. Tomēr otrs skaidrojums, ka vairākas Pierīgas pašvaldības pēdējo gadu laikā strauji paplašinājušas dažādu e-pakalpojumu piedāvājumu, daudzi novadi izveidojuši lietotnes viedtālruņos (Ropažu novads u.c.), kas ļāvis palielināt e-pakalpojumu popularitāti.
Pētījumā centāmies saprast kā iedzīvotāji vērtē valsts un pašvaldību e-pakalpojumu lietošanas ērtumu un secinājām, ka kopumā iedzīvotāji ir apmierināti un visvairāk – jeb 23% no aptaujātajiem lietošanas pieredzi novērtēja ar 7 (10 ballu sistēmā). Tikai 2% lika 1 ballli, kas nozīmē, ka iedzīvotāju ieskatā Latvijas valsts un pašvaldību e-pakalpojumi ir absolūti nelietojami. Raksturīgi, ka e-pakalpojumus pozitīvi vairāk novērtējuši tieši tie, kas to ikdienā vairāk lieto – Pierīgas iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem – iespējams, ka e-pakalpojumu lietošanas ērtumu jauniešu vecuma grupā varēs uzlabot tad, ja tiks plašāk piedāvātas viedtālruņu lietotnes.
Ietaupa laiku un naudu
Veicot šo pētījumu, vēlējāmies saprast arī to, kas ir galvenais iemesls kāpēc cilvēki izmanto e-pakalpojumus tradicionālo pakalpojumu vietā. Aptaujātie varēja minēt vairākas atbildes, bet visvairāk – 54% norādīja, ka e-pakalpojumus tie izmanto, jo tas vienkārši ir ātrāk – nav nepieciešams pierakstīties rindā, doties uz valsts vai pašvaldības iestādi, tērēt laiku ceļam un dokumentu gatavošanai. 52% atzina, ka e-pakalpojumi ir ērtāki nekā tradicionālie pakalpojumi. Arī šeit tika vērtēta visa pakalpojuma saņemšanas pieredze, sākot no nokļūšanas valsts vai pašvaldību iestādē un beidzot ar gaidīšanu rindā un dažādo dokumentu aizpildīšanu.
Pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi izmantot e-pakalpojumus, jo tas ir ērti un taupa cilvēku laiku. Vēl 15% atzina, ka e-pakalpojumi ir lētāki nekā citi pakalpojumu veidi – un arī šo kā galveno faktoru visvairāk minējuši cilvēki Pierīgā – 22%. Ja cilvēkam jau pašam ir dators vai viedtālrunis un drošs autentifikācijas rīks, pieteikt un saņemt e-pakalpojumu viņam neko neizmaksā, jo to var izdarīt no jebkuras vietas, jebkurā laikā – turklāt pats!
Iespēja pašvaldībām kļūt efektīvākām
Pētījumā konstatējām ka tie cilvēki, kuri jau izmanto kādus no e-pakalpojumiem vēlētos, lai valsts un pašvaldības visus esošos pakalpojumus tiem piedāvātu e-pakalpojumu veidā. Kā perspektīvākos virzienus, kur attīstīt e-pakalpojumus, iedzīvotāji redz digitālās veselības un nodokļu nomaksas attīstīšanu. Esam iecerējuši šo pētījumu atkārtot, vismaz reizi gadā, lai saprastu, vai situācija ar valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanu uzlabojas vai stagnē. Tomēr pirmie secinājumi ir tādi, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi e-pakalpojumu izmantošanai, jo redz no tā reālus ieguvumus, valstij un pašvaldībām ir jāspēj šo piedāvājumu uzlabot. Ieguvumi būs daudz – gan iedzīvotāji ietaupīs laiku un līdzekļus, gan arī pašvaldības kļūs tuvākas iedzīvotājiem.
Ne mazāk svarīgs faktors – digitalizējot valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, arī valsts un pašvaldības kļūs efektīvākas un spēs padarīt lielāku darbu apjomu ar mazāku cilvēku skaitu. Kvalitatīvi jaunu izrāvienu e-pakalpojumu attīstībā var sniegt mākslīgā intelekta izmantošana, kas pamazām ienāk e-pārvaldes ikdienā. Mums jāmācās izmantot iespējas, jo no tā ieguvēji būs visa Latvijas sabiedrība!
Edžus Žeiris, ZZ Dats direktors
