Pašvaldībās ieviestie digitālie risinājumi veicina arī iedzīvotāju digitālo pratību

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

11. pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris ir pārliecināts, ka IT nozare ir viena no galvenajām, kas valstī tuvākajos gados cels iekšzemes kopproduktu, attīstība IT jomā ir veids, lai mazas valsts sabiedrība varētu attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Viņš arī ļoti uzteica mākslīgā intelekta spējas, kas nākotnē Latvijā daļēji risinās dažāda darbaspēka trūkumu laikā, kad mūsu sabiedrība noveco. Latvijā ir darīts ļoti daudz, lai ieviestu dažādus risinājumus, un pēc Edžus Žeira teiktā, svarīgi to visu maksimāli izmantot. Gan viņš, gan citi foruma dalībnieki diskutēja par sabiedrības digitālajām prasmēm un diemžēl atsevišķos gadījumos, īpaši vecākās paaudzes vidū, nevēlēšanos, arī nespēju iet līdzi digitālās pasaules attīstībai. Tomēr pašvaldībās tiek ieviesta aizvien jauni IT risinājumi, kas būtiski atvieglo to darbu un arī iespējas iedzīvotājiem aizvien vairāk iespējas nokārtot dažādus jautājumus attālināti. Piemēram, katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi Nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma paziņojumu saņemt elektroniski, bet sava nozīme ir veidam, kā pašvaldības pārstāvji ar viņiem komunicē, līdz iegūst piekrišanu to nosūtīt e-pastā elektroniski, nevis drukātā veidā pa pastu, apliecināja Tukuma domes izpilddirektore  vietniece  administratīvajos un kapitālsabiedrību jautājumos Baiba Pļaviņa. Būtiska nozīme pašvaldībās ir arī klientu apkalpošanas centriem, kuros pašvaldību darbinieki nereti arī pamāca, kā rīkoties ar vienu vai otru digitālo rīku, sacīja Tukuma domes pārstāve.

Digitālās prasmes sabiedrībā nepieciešamas aizvien vairāk, lai spētu ne tikai apmaksāt rēķinus, bet arī pieteikt bērnu pirmsskolas izglītības iestādē, saņemtu dažādus citus pakalpojumus utt. Mūžizglītība mūsdienās ir neatsverama, un  šodien būtiski ir mācīties jebkurā vecumā, piemēram, apgūt mākslīgā intelekta rīkus, uzsvēra Edžus Žeiris: “Ja darbinieki iestādēs, uzņēmumos kļūs gudrāki, prasmīgāki, visticamāk, spēsim sasniegt vairāk, radīsies iespējas arī augstākam viņu atalgojumam.”

Foruma diskusijā fokuss bija gan kā pilnveidot iedzīvotāju prasmes, gan kā meklēt līdzsvaru starp pakalpojumu digitalizēšanu un pakalpojumu pieejamību visām sabiedrības grupām, iedzīvotāju digitālās prasmes kopumā un izaicinājumi, kā integrēt tos, kuriem nav pietiekamu digitālo prasmju.

Tomēr mūsdienās arī jārēķinās, ka nereti digitālās prasmes tiek izmantotas krāpnieciskos nolūkos, forumā atgādināja programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš,tieši tādēļ svarīgi būt zinošākiem par drošību internetā, rūpīgi izlasīt jebkuras atsūtītās saites internetā adresi, lai nekļūtu par upuri krāpniekiem. Foruma dalībniekiem viņa demonstrētie piemēri, ieskaitot ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidotā dublētā balss, radīja ne vienu vien pārsteigumu un apņemšanos turpmāk interneta vidē būt vēl uzmanīgākiem.

Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja

Šogad forumā izvirzītās tēmas bija nozīmīgi faktori, kas nodrošina efektīvus un iekļaujošus pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Diskusijās izskatīti jautājumi par to, kā uzlabot pakalpojumu pieejamību, kā arī pašvaldības dalījās pieredzē ar digitālo pakalpojumu ieviešanu.

Visus foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”  organizatorus un partnerus vieno vēlme par labāku sadarbību, komunikāciju un iedzīvotāju digitālo pratību, pakalpojumu pieejamību nākotnē.

11. jubilejas forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklāja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un Swedbank AS Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute.

Pašvaldības dalījās savos pieredzes stāstos, un par aktuālām tēmām diskutēja VAS Latvijas pasts, ZZ Dats, Swedbank AS, SIA Mobilly kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības un vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji.

Foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” draugi ir SIA “ZZ Dats”, Swedbank AS, Latvijas Pasts AS, SIA Mobilly, informatīvais partneris Latvijas Pašvaldību savienība.





Citi raksti

Latgalē vājākā nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu sagatavošana elektroniski – pašvaldības zaudē tūkstošiem eiro

2024. gada septiņos mēnešos Latvijas pašvaldības fiziskām personām elektroniskā veidā nosūtījušas par 48 tūkstošiem vairāk nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumu nekā pērn un par 124 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gadā, liecina portāla www.epakalpojumi.lv izstrādātāja un uzturētāja SIA “ZZ Dats” apkopotie dati.